Pirmkārt, kad automašīna brauc, vai aizdedzes brīdī ir ieslēgts motora bojājuma apgaismojums uz paneļa, parasti sarkana vai dzeltena gaisma. Kad tas ir ieslēgts, vairumā gadījumu tas nepazudīs automātiski. Dažos gadījumos Tas automātiski pazudīs, ko sauc par dzinēja bojājuma gaismu.
Apkopojot to, ir vairāki acīmredzami iemesli dzinēja atteices gaismai.
Viens no tiem ir sliktais degšanas statuss.
Slikta dzinēja dedzināšana ir galvenais kļūdas gaismas cēlonis, kas ir ļoti svarīgi.
Vispārīgi runājot, automobiļu dizainā, lai nodrošinātu, ka dzinējs ir labā darba stāvoklī un nodrošinātu tā normālu kalpošanas laiku, dzinējam ir paredzēts skābekļa sensors, lai uzraudzītu motora sadegšanas stāvokli. Kad motora sadegšanas stāvoklis nav labs, ne tikai vides piesārņošana izraisīs arī degvielas atkritumus un pārmērīgu dzinēja nodilumu.
Degšanas nosacījumu nesamierināšanas rezultāts ir:
Ogļūdeņraži (HC): nesadegusi degvielas sastāvdaļa.
CO: degvielas komponents, kas nav pilnībā sadedzināts. Šis komponents ir kaitīgs cilvēku veselībai. Saindēšanās ar tvana gāzi var izraisīt nāvi.
NĒ: slāpekļa oksīds rodas, ja temperatūra motora iekšpusē ir pārāk augsta, kas norāda, ka motors nolietojas un var radīt piesārņojumu atmosfērā.
Otrais ir dzinēja eksplozija.
Turklāt dzinējs ir aprīkots arī ar klauvēšanas sensoru, kas īpaši izstrādāts klauvēšanas uzraudzībai. Motora eksplozija nozīmē, ka tas var izraisīt nopietnus detaļas bojājumus vai smagus jaudas zudumus dzinējam.
Parasti klauvēšana ir sadalīta sajustā klauvēšanā un bezjēdzīgā klauvēšanā. Ja nav klauvēšanas sajūtas, motora dators var pielāgot motora vadības parametrus atbilstoši uzraudzītajiem apstākļiem, lai izvairītos no lielām nelabvēlīgām sekām. Tomēr, ja nav klauvēšanas sajūtas, Ja vibrācija pārsniedz regulējamo dzinēja datora diapazonu, var iedegt arī dzinēja kļūdas gaismu.
